Viens no jautājumiem, kuru sarunās ar starptautiskās sabiedrības pārstāvjiem vaicā organizācijai ZDOROVI, ir: kādā veidā Ukrainas veselības aprūpes sistēmai izdodas ne tikai izdzīvot, bet arī augt un attīstīties šādos kara un pastāvīgu krīžu apstākļos?

 

Atklāti sakot, mūsu gadījums patiešām ir unikāls. Lai gan ir karš, veselības aprūpes reformas ir turpinājušās, slimnīcas ir paplašinājušas kritiskos pakalpojumus un uzlabojušas to kvalitāti, vairākās medicīnas jomās ir ieviesti jauni aprūpes standarti. To apstiprina PVO un Pasaules Bankas trešais kopīgais pārskats, kurā teikts, ka Ukrainas veselības aprūpes sistēma un veselības aprūpes reformu vispārējais plānojums ir parādījuši ievērojamu noturību, reaģējot arī uz kara radītajiem izaicinājumiem.

Resurss sistēmas uzturēšanai ir izrādījušis cilvēki, tieši viņu– it īpaši veselības aprūpes darbinieku izcilā noturība, kuri turpina sniegt aprūpi, neņemot vērā apšaudes, pārvietošanu, personīgos zaudējumus, elektroenerģijas padeves traucējumus, hronisku personāla trūkumu. Ne resursietilpība, ne valdības lēmumi, ne valsts lielums, pat ne starptautisks atbalsts, ko mēs pastāvīgi saņemam un par ko esam neizmērojami pateicīgi – izšķirošais faktors noturībā ir tieši mūsu spēks, pašaizliedzība, cieņa un dziļā taisnīguma izjūta, kas piemīt ukraiņiem un kas mūs visus katru dienu virza uz priekšu.

Ukraina jau vairāk nekā 12 gadus ir iesaistīta hibrīdkarā un vairāk nekā četrus gadus – pilna mēroga karā. Mēs esam pielāgojušies daudziem izaicinājumiem, tostarp tiem, kas skar veselības aprūpi. Šodien Ukrainas veselības aprūpes nozare saņem ievērojamu atbalstu no starptautiskiem donoriem un partneriem, humānajām organizācijām, valsts un vietējām iestādēm, individuāliem brīvprātīgajiem un filantropiem, kā arī uzņēmumiem. Šāds atbalsts ļauj medicīnas kopienai turpināt attīstīties, īstenot reformas un uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti.

 

ZDOROVI ir sadarbojies ar vairāk nekā 70 starptautiskām donororganizācijām, no kurām dažas mūsu kopīgajiem projektiem finansējumu piešķir gadu no gada. Vairākus gadus lielākā daļa finansējuma tika novirzīta reģioniem pie Ukrainas aizsardzības frontes – tas ir saprotams, jo veselības aprūpes iestādes šajos reģionos no karadarbības cieš visvairāk.

 

Tomēr, karam ieilgstot, veselības aprūpes pieprasījuma ģeogrāfija ir mainījusies. Ņemot vērā jauno dzīves realitāti Ukrainā – miljoniem pārvietotu personu; ievainoti civiliedzīvotāji un militārpersonas, kas evakuētas uz drošākiem reģioniem ārstēšanai un rehabilitācijai, veterāni, kuriem nepieciešama ilgtermiņa aprūpe, rehabilitācija un reintegrācijas atbalsts –  mēs novērojam pieaugošu pieprasījumu pēc humānās palīdzības un labdarības atbalsta arī valsts centrālajos un rietumu apgabalos. Tieši šo reģionu medicīnas iestādēm šobrīd ir vislielākā pacientu slodze, un bieži trūkst kapacitātes, lai tiktu galā.

Ukraina nebija gatava karam. Ne 2014. gadā, ne 2022. gadā. Mēs neparedzējām šāda mēroga izaicinājumus. Tas ir patiesi apbrīnojami, ka Ukrainas veselības aprūpes sistēma nesabruka. Tā izturēja, pateicoties profesionālai atdevei, ātrai pielāgošanās spējai, vietējai iniciatīvai un bezprecedenta starptautiskajam atbalstam. Tomēr mēs esam guvuši mācību, un uzskatām par savu misiju dalīties šajā pieredzē ar pasauli, lai nevienai citai Eiropas valstij nevajadzētu saskarties ar analoģisku krīzi.

Kritiskās specialitātes kara laika veselības aprūpē

Kara laikā vislielākajam spiedienam pakļautās klīniskās specialitātes ir neatliekamā un intensīvā terapija, ķirurģija, traumatoloģija, rehabilitācija un psihiskās veselības aprūpe. Taču visām medicīnas iestādēm jābūt gatavām ārkārtas situācijām, negadījumiem ar daudziem cietušajiem un sarežģītiem medicīniskiem gadījumiem, piemēram, politraumām.

Īpaši slimnīcu uzņemšanas un neatliekamās palīdzības nodaļu personālam nepieciešama apmācība efektīvā pacientu šķirošanā (piemēram, M.A.R.C.H. PAWS triāža), daudzu cietušo prioritizēšanā un liela pacientu pieplūduma pārvaldībā. Personāla gatavības programmā būtu jāiekļauj arī atbalsts garīgajai veselībai, ietverot gan psiholoģisko pašpalīdzību, gan atbalstu kolēģiem.

Tajā pašā laikā ar teorētisko apmācību vien nepietiek: lai sagatavotu medicīnas speciālistus reālajai situācijai, sniedzot aprūpi kara apstākļos, nepieciešama arī praktiska pieredze. Ukrainas slimnīcas ir atvērtas sadarbībai ar starptautiskām medicīniskām humanitārām organizācijām, starptautiskām medicīniskām partnerības programmām un piedāvā prakses iespējas atsevišķiem medicīnas speciālistiem.

Lai šāda sadarbība būtu efektīva un pietiekami plašā mērogā, tā jākordinē valdību līmenī. Pretējā gadījumā, lai panāktu nozīmīgas sistēmiskas pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā, tās ietekme nebūs pietiekama.

Atjaunošanās kara laikā: kāpēc atveseļošanās nevar gaidīt

Saskaņā ar kopīgo Ātro zaudējumu un vajadzību novērtējumu (Rapid Damage and Needs Assessment, RDNA5), ko 2026. gada februārī publicēja Ukrainas valdība, Pasaules Bankas grupa, Eiropas Komisija un Apvienoto Nāciju Organizācija, tiešie zaudējumi, ko radījis Krievijas izraisītais karš Ukrainā, tagad pārsniedz 195 miljardus ASV dolāru (166 miljardus eiro), visvairāk skarot mājokļu, transporta un enerģētikas nozares.

Arī Ukrainas veselības aprūpes nozare ir cietusi smagus zaudējumus. Saskaņā ar Ukrainas Veselības ministrijas datiem, līdz 2025. gada beigām karadarbības un apšaudes rezultātā tika bojātas 2551 veselības aprūpes iestādes ēkas, bet 327 tika pilnībā iznīcinātas. Lielākos zaudējumus cieta vispārējās slimnīcas, kas veido 56 % no zaudējumiem. Zaudējumi, kas radušies veselības aprūpes sistēmas darbības traucējumu un medicīnisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukumu dēļ, tiek lēsti 23,1 miljardu ASV dolāru apjomā. Tas atspoguļo kara sistēmisko ietekmi uz veselības aprūpes sniegšanu un nozares spēju apmierināt iedzīvotāju vajadzības.

Karš joprojām turpinās, taču mēs jau strādājam pie bojāto iekārtu un infrastruktūras atjaunošanas, vienlaikus plānojot nākamos soļus turpmākajām desmitgadēm. Manuprāt, tā ir pareizā pieeja: mēs nevaram gaidīt, līdz karadarbība beigsies. Mums vienkārši nav ne laika, ne iespēju to darīt. Katrs kavēšanās gads novedīs pie stagnācijas, varam zaudēt arī reformu dinamiku.

Saskaņā ar RDNA5, kopējās atjaunošanas un atgūšanas izmaksas Ukrainā nākamajā desmitgadē sasniegs gandrīz 588 miljardus ASV dolāru (vairāk nekā 500 miljardus eiro). Vienīgi veselības aprūpes nozarē, saskaņā ar RDNA4, atjaunošanas un atgūšanas vajadzības nākamajos desmit gados sasniegs 19,4 miljardus ASV dolāru.

Tātad, kur mēs iegūsim finansējumu šādai liela mēroga rekonstrukcijai un atjaunošanai? Ukrainas budžets vien nevar segt šādus izdevumus. Tādēļ mums ir nepieciešams starptautiskās sabiedrības atbalsts. Šeit galvenais labdarības sektors: lieli fondi, organizācijas un citas NVO. Piemēram, ZDOROVI, ir izšķiroša loma starptautiskās palīdzības mobilizēšanā Ukrainai no starptautiskiem donoriem, filantropiem un lielākajām labdarības organizācijām.

2022. gadā visā Ukrainā darbojās desmitiem lielu un mazu labdarības organizāciju, kas atbalstīja dažādas dzīves jomas. Tomēr līdz 2026. gadam humānās palīdzības nozare ir arvien vairāk koncentrējas ap lielākām organizācijām. Tām ir gadiem ilga pieredze, starptautiska uzticība, kas izveidota, pateicoties pārredzamam darbam, nopietnas attiecības ar partnerorganizācijām un resursi, kas nepieciešami liela mēroga atjaunošanas projektu īstenošanai. Kā šādas NVO vadītāja varu sacīt, ka darba turpināšanai šodien ir nepieciešama noturība, radošums, stratēģiska domāšana un ilgtermiņa apņēmība.

Humānās palīdzības struktūra, kas izveidota pirms daudziem gadiem, tagad prasa fundamentālu pārskatīšanu. Tā joprojām ir pārāk centralizēta un sarežģīta, un lēmumi, kas tiek pieņemti, ir pārāk tālu no tās realitātes, ar ko veselības aprūpes speciālisti saskaras ikdienā operāciju zālēs, kuras, piemēram, tiek apšaudītas.

Humānās palīdzības sistēmai, kas spēj atrisināt krīzes, katastrofas un nākotnes globālos izaicinājumus, būtu jādarbojas kā elastīgam risinājumu tīklam. Tai nevajadzētu ieguldīt līdzekļus pagaidu trūkumu novēršanā, bet gan vietējo kapacitāšu izveidošanā un valstu sistēmu – šajā gadījumā veselības aprūpes sistēmas – ilgtermiņa noturības stiprināšanā.

Humānās palīdzības sektors: trūkumu novēršana, nevis valsts aizstāšana

Humānās palīdzības sektora galvenās priekšrocības ir elastība, ātra reaģēšana un mazāka birokrātija, kas ļauj NVO strādāt plecu pie pleca ar valdību, novēršot trūkumus, nevis dublējot tās funkcijas. Ukraina nonāca pie šāda secinājuma, mēģinot un kļūdoties. Gadu gaitā mēs esam pārveidojuši haotisko brīvprātīgo kustību par strukturētu un efektīvu humāno palīdzību, vienlaikus galveno atbildību par daudznozaru atbalstu atstājot valstij.

Ukrainas humānās palīdzības sektors turpina attīstīties un pilnveidoties. 2022. gadā mums nācās apmierināt neatliekamas vajadzības veselības aprūpes jomā – piegādāt humānās palīdzības sūtījumus ar zālēm un medicīniskajiem materiāliem, jo veselības aprūpes iestādes nespēja tikt galā ar vajadzību apjomu. Līdz 2026. gadam Ukrainas pilsoniskās sabiedrības sektors pakāpeniski attīstās par nobriedušu patrneri, kas sniedz analīzi, konsultācijas un institucionālu atbalstu.

Pašlaik ārkārtas humānā palīdzība joprojām galvenokārt ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju kompetencē. Tomēr tās ir kļuvušas arī par tiltu starp valdību un galīgo atbalsta saņēmēju – ZDOROVI gadījumā tās ir veselības aprūpes iestādes.

Ir vairākas jomas, kurās humānās palīdzības sektors var sniegt nozīmīgu atbalstu valsts iestādēm. Viena no tām ir lokalizācija, kas ir kļuvusi par nozīmīgu tendenci globālajā humanitārajā sektorā: vietējās NVO ir labi informētas par savu reģionu, potenciālajiem atbalsta saņēmējiem, iespējām, kā arī vietējās kopienas politiku un noteikumiem. Kad šādas organizācijas sadarbojas ar vietējām iestādēm, rezultāti bieži vien ir jūtami uzreiz.

Vēl viena joma, kur pilsoniskās sabiedrības organizācijas var būt noderīgas, ir sniegtās palīdzības atbilstošas un efektīvas izmantošanas uzraudzība. Liela apjoma humānās palīdzības piegāde vienai medicīnas iestādei bez pienācīgas vajadzību izvērtēšanas un taisnīgas sadales starp atbalsta saņēmējiem ir neefektīva un galu galā var kaitēt NVO reputācijai.

Organizācijai ZDOROVI ir ļoti svarīgi veikt uzraudzības vizītes iestādēs, kuras mēs atbalstām. Šīs vizītes balstās uz mūsu pašu izstrādāto “Transparent Hospital Audit” metodiku un palīdz veidot uzticību starp atbalsta saņēmējiem, NVO un starptautiskajiem donoriem. Turklāt mums ir bijuši tikai daži gadījumi –  četrās no 270 uzraudzības vizītēm –, kad mūsu donoru sniegtā humānā palīdzība bija jāatsauc no saņēmēju iestādēm tās neatbilstošas vai neefektīvas izmantošanas dēļ. Šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti, taču saņēmējiem ir jāsaprot, ka humānās palīdzības neatbilstoša izmantošana var radīt sekas.

Rezumējot, arvien svarīgāka humānās palīdzības nozares funkcija ir ieguldījums ilgtermiņa plānošanā, politikas izstrādē, stratēģiskās partnerībās un nozares ceļvežos. Pēdējo četru gadu laikā pilsoniskās sabiedrības organizācijas Ukrainā ir uzkrājušas ievērojamu kompetenci un praktisku pieredzi. Rezultātā valdības amatpersonas arvien biežāk ņem vērā to ieteikumus, īsteno kopīgas iniciatīvas un izpēta mehānismus, kā apvienot valsts un donoru finansējumu. 2022. gadā tikai nedaudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas varēja iedomāties, ka tām būs tik nozīmīga loma galveno nozaru turpmākās attīstības veidošanā. Tomēr līdz 2026. gadam tas ir kļuvis par realitāti.

ZDOROVI pieredze darbības paplašināšanā kara apstākļos

Labdarības fonds ZDOROVI ir viens no spilgtākajiem piemēriem tam, kā Ukrainas humānās palīdzības organizācijas  no reaģētājiem uz ārkārtas situācijām, ir attīstījušās par ilgtermiņa veselības aprūpes attīstības veicinātājiem.

Jau 13 gadus mēs atbalstām Ukrainas veselības aprūpes nozares attīstību. Organizācija sāka darbību kā veselības aprūpes pētniecības iniciatīva, veicot pētījumus sadarbībā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, vēlāk tā paplašināja darbību, uzsākot izglītības un apmācības programmas medicīnas speciālistiem, reaģējot uz pieaugošo nepieciešamību pēc veselības aprūpes reformas.

Kopš 2022. gada ZDOROVI ir koncentrējies uz reaģēšanu krīzes situācijās, atbalstot slimnīcas un veselības aprūpes sistēmu kopumā. Laikā no 2022. līdz 2023. gadam mēs gandrīz pilnībā koncentrējāmies uz humāno loģistiku, piegādājot aprīkojumu, zāles, patēriņa materiālus un citas medicīniskās preces. Sākumā mēs izveidojām sistēmu, kurā medicīniskā palīdzība no ārzemēm tika piegādāta saskaņā ar iepriekš noteiktiem sarakstiem, kas balstījās uz identificētajām vajadzībām. Šī sistēma nodrošināja, ka humānā palīdzība tika sniegta, vadoties no pārbaudīta pieprasījuma, nevis piegāžu pieejamības. Izmantojot Veselības ministrijas specializēto platformu MedData, mums izdevās novērtēt reālās slimnīcu vajadzības un efektīvi organizēt atbalstu.

Saskaņā ar Ukrainas Veselības ministrijas datiem 2022. gadā, kara stāvokļa laikā Ukraina saņēma medicīnisko humāno palīdzību 12,85 miljardu UAH vērtībā (aptuveni 349 miljoni ASV dolāru). 2022. gadā vien organizācija ZDOROVI izdalīja medicīnisko humāno palīdzību 813 miljonu UAH (aptuveni 22 miljonu ASV dolāru) vērtībā, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem humānās palīdzības sniedzējiem Ukrainas veselības aprūpes nozarē. Laika gaitā mūsu darbs ir virzījies uz projektu īstenošanu – tā vietā, lai saņemtu preces, mēs sākām galvenokārt saņemt finansējumu.

Kopš 2024. gada organizācija aktīvi iesaistījusies stratēģiskās attīstības, rekonstrukcijas, atjaunošanas un Eiropas integrācijas iniciatīvās. Tās galvenās darbības jomas ietver iepirkumus, veselības aprūpes iestāžu uzraudzību, apmācības, pētniecību, garīgās veselības atbalstu medicīnas speciālistiem un interešu aizstāvību.

2026. gadā ZDOROVI paplašināja savu lomu, atbalstot mazākas veselības aprūpes NVO un labdarības organizācijas, palīdzot stiprināt vietējo kapacitāti un paplašināt humānās palīdzības ietekmi. Stratēģiski tas ir loģisks solis.

Tajā pašā laikā izaugsme neizbēgami rada savus izaicinājumus. Mēs nepārtraukti paplašināmies jomās, kurās redzam skaidras vajadzības un kurās esam spējīgi sniegt savu ieguldījumu. Tā ir daļa no plašāka ceļa uz Ukrainas integrāciju Eiropā. Mums nav jāgaida gadiem ilgi, lai saskaņotu savu darbību ar Eiropas Savienību — mēs jau tagad varam sākt īstenot un saskaņot politiku, standartus un protokolus, tostarp veselības aprūpē. Tādām organizācijām kā ZDOROVI atbalsts veselības aprūpes iestādēm šajā pārejas procesā vairs nav nākotnes uzdevums – tas jau ir sācies.

 

Raksta autore: Nataliia Tulinova