Krīzes var būt dažādas, bet visos gadījumos aptiekāriem nepieciešams apzināt savus resursus un pēc iespējas nodrošināt aptieku darbības nepārtrauktību. Praktiski padomi farmaceitiem un aptiekāriem, kā nodrošināt zāļu pieejamību un ko darīt, ja atslēgta elektrība vai sākusies apšaude, tagad apkopoti pirmajā rokasgrāmatā “Rīcības valsts apdraudējuma gadījumā”. Plānots, ka šogad farmaceitiem un aptieku vadītājiem tiks organizētas arī praktiskas apmācības.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā aizvien biežāk tiek apspriesta patvertņu pieejamība un septiņdesmit divu stundu somas nepieciešamība. Ne mazāk svarīga krīzes situācijā ir iespēja iegādāties arī nepieciešamos medikamentus. Visbiežāk sastopamais gadījums aptiekā varētu būt elektrības atslēgums, līdz ar to viena no iespējām iegādāties nepieciešamos medikamentus ir skaidra nauda, kas pēc 2023. gada vētras Augstkalnes pagasta iedzīvotājiem gandrīz vienmēr esot kabatā.

Arī Augstkalnes aptieka šādām situācijām esot gatava. Palīgtelpā stāv ģenerators un lapiņa ar elektriķa ieteikumiem, kas kādā secībā jādara. Lielākas problēmas rastos tad, ja elektrības atslēgums būtu visā novadā vai pat Latvijā un nebūtu pieejams internets, un līdz ar to arī pieeja e-veselībai. Austkalnes aptiekas īpašniece, farmaceite Iveta Kurloviča skaidro: “Svarīgi, lai cilvēks padomā uz priekšu par savām zālēm, lai nenodzīvo līdz pēdējai tabletei un neatskrien uz aptieku tikai tad, kad ir tā pēdējā tablete. Vēl ir arī tāds moments, ka mēs varēsim nodrošināt ar saviem krājumiem, bet tie daudzviet aptiekās nav lieli. Mēs neesam lieltirgotava. Līdz ar to ir jādomā valstiskā līmenī. Jābūt nodrošinātai loģistikai arī krīzes situācijās.”

“Svarīgi, lai cilvēks padomā uz priekšu par savām zālēm, lai nenodzīvo līdz pēdējai tabletei.”– Iveta Kurloviča

Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute atceras vēl kādu krīzes situācijas izmantojamu resursu: “Vēl ir ļoti interesanta tēma par aptiekās pagatavojamām zālēm. Manas paaudzes farmaceiti ir rūpīgi mācījušies kaut vai dezinfekcijas šķīdumu pagatavošanu, un daudz kas mums vēl ir pat galvā. Te ir svarīgs izejvielu jautājums aptieku krājumos, lai tādos krīzes brīžos, kad nav pieejams rūpnieciski ražots medikaments, farmaceitiem būtu gan prasmes, gan izejvielas.”

Ne mazāk svarīga esot arī farmaceitu stresa noturība, norāda Dace Ķikute: “Man šķiet, ka tā ir pašu cilvēku gatavība. Vai es esmu valsts patriots? Vai es apzinos savu atbildību līdzcilvēku priekšā? Vai es apzinos savas profesijas vērtību un atbildību līdzcilvēku priekšā?”

Tagad par to kā sagatavoties krīzes situācijām un nodrošināt aptieku darbības nepārtrauktību izdota pirmā rokasgrāmata aptiekām un farmaceitiem. Tā ir kabatas izmēra brošūra, kurā apkopoti veselības aprūpes, drošības un aizsardzības jomas speciālistu vispārēji ieteikumi. Domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” valdes priekšsēdētāja Sandra Zilberte: “Šī grāmata varbūt nesatur universālas atbildes, kā kuram rīkoties kurā katrā situācijā, bet šī grāmata noteikti ir pirmais solis ceļā uz šādām atbildēm, kas būtu piemērots tieši farmaceitiem, tieši viņu darbam, neatkarīgi no tā, vai tie būtu pilsētu vai reģionu farmaceiti.” Kā rokasgrāmatas prezentācijā norādīja Farmaceitu biedrības prezidente, tās ir sākums, kā veidot labāku izpratni par to, kā sniegt palīdzību krīzes situācijās.

Savukārt RSU pētnieks un aizsardzības jomas eksperts Vitālijs Rakstiņš atzīst, ka jautājumu vēl ir ļoti daudz: “Tie prasa visu pušu iesaisti stresa testos, jo no pašas aptiekas ir maz kas atkarīgs. Tāpēc ir svarīgi viņus visus iesaistīt un panākt, lai katrs no viņiem sniedz vismaz daļu pakalpojuma, tad beigās tas cilvēks varēs piekļūt pie tās medicīnas.” Pašreiz rokasgrāmata izdota 300 eksemplāros papīra formātā, bet plānots, ka tirāžu palielinās, jo Latvijā esot ap 3000 farmaceitiem un to asistentiem. Šogad farmaceitiem un aptieku vadītājiem paredzētas arī praktiskas apmācības.