Būt gataviem krīzes situācijām, bet tai pat laikā nepazemināt dzīves kvalitāti. Vai tas ir iespējams, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” valdes priekšsēdētāja Sandra Zilberta un domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” līdzdibinātājs un Latvijas Transatlantiskās organizācijas jaunatnes nodaļas projektu vadītājs Andrejs Petrovs.

Kā saglabāt mieru krīzes situācijās, vērtē psihoterapeits psihiatrs Artūrs Utināns.

Kam vajadzētu būt mājas aptieciņā, kā plānot ikdienas resursus, kā runāt ar bērniem vai senioriem par drošību, kā uzturēt personīgo gatavību, neupurējot dzīves kvalitāti un kā kopiena var kļūt par cilvēka stipro plecu krīzes brīdī?

“Vārds “krīze” izklausās biedējoši, taču, kā norāda arī speciālisti, dažādu krīžu ietekme lielā mērā ir līdzīga,” norāda Sandra Zilberta. “Ar to gan negribu teikt, ka spēsim precīzi paredzēt, kas notiks katrā konkrētajā krīzē.”

“Būtu ļoti vērtīgi ģimenes, tuvinieku vai kopienas ietvaros pārrunāt dažādu krīžu iespējamību,” aicina Sandra Zilberta. “Piemēram, cilvēki, kuri regulāri saskaras ar plūdiem, to jau ir izdarījuši. Arī mums šobrīd ir piemērots brīdis apzināti un mierīgi pārrunāt, kādas krīzes varētu mūs skart, kā rīkosimies, ja nebūs elektrības, degvielas, vai sakaru, kādi resursi mums ir pieejami un kā tos izmantosim,” aicina Sandra Zilberta.

“Es pat neteiktu, ka nepieciešamas kādas īpašas prasmes, jo arī “piektajā gadalaikā” – jebkurā krīzē – dzīve turpināsies un valsts darīs savu darbu, sniedzot nepieciešamo palīdzību. Taču svarīgi ir spēt izturēt pirmās 72 stundas vai pat veselu nedēļu. Tas ir ļoti reāls laika posms, par kuru iepriekš būtu vērts pārrunāt, kā mēs rīkosimies. Es teiktu – plānot septiņu dienu noturību, lai būtu lielāka skaidrība, drošības sajūta un miers sirdī.”

Andrejam Petrovam ir pieredze Ukrainā, kurp viņš devies kā brīvprātīgais.

“Kad 2023. gadā devos uz Hersonu, man nebija nekādas pieredzes vai zināšanu par to, kas tur patiesībā notiek. Aizbraucu kā brīvprātīgais, lai strādātu Sarkanajā krustā. Mana pieredze bija savdabīga, jo es nezināju, kā rīkoties krīzes situācijā — es vienkārši gribēju saprast, kā dzīvo ukraiņi. Hersonā katru dienu notiek apšaudes. Man paveicās — biju tur pēc snaiperu, mīnmetēju un tanku uzbrukumiem. Tad sapratu, ka vienkārši stāvu uz vietas un nezinu, ko darīt,” stāsta Andrejs Petrovs.

“Par laimi, man blakus bija cilvēki ar pieredzi. Viņi teica, kurp jāiet, kad jākrīt pie zemes, kad jādodas uz patversmi. Tieši viņu sagatavotība un zināšanas varēja glābt manu dzīvību. Tāpēc es uzskatu, ka jebkurai krīzei ir jāsagatavojas. Tad to būs daudz vieglāk pārvarēt. No situācijas Ukrainā mēs varam mācīties un pārņemt šīs zināšanas sev. Kad pienāks mūsu krīzes brīdis, mēs būsim sagatavoti un spēsim to pārdzīvot mierīgāk.”

Sandra Zilberta aicina visus jūnijā doties uz pašvaldību vēlēšanām un izvēlēties tos kandidātus, kuri jau pierādījuši, ka spēj risināt krīzes situācijas, vai tas bijis 2022.gadā, kad sākās karš Ukrainā un Latvijā ieradās daudz bēgļu, vai tas bijis Covid laikā.