Līdz aptiekāriem nonācis informatīvs materiāls par to, kā viņiem būtu jārīkojas, nodrošinot darbības nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā. To sagatavojusi pati nozare, piesaistot drošības ekspertu. Taču ar šo ir krietni par maz, un farmaceiti cer uz nopietnu dialogu ar valsts drošības iestādēm, lai noslīpētu rīcības algoritmu iespējamas krīzes gadījumā.

Bukletu sagatavojusi domnīca “Veselības aprūpes sistēmu noturība” sadarbībā ar farmaceitu biedrību, piesaistot drošības speciālistus. Kabatas formāta izdevumā 30 lapaspusēs ir vispārīgi atgādinājumi, ka jāsagatavo 72 h mugursoma, ko darīt dronu uzbrukuma gadījumā, kā nostiprināt logus gadījumā, ja varētu būt sprādzienu riski.

Par darbības nepārtrauktību izņēmuma stāvokļa laikā ir trīs teikumi, kuru esence šāda: plānojot darbu, aptieka paļaujas, ka valsts un privātais sektors operatīvi atjaunos elektrības, interneta un citu sakaru padevi.

Daļa Latvijas aptieku ir iekļauta kritiskās infrastruktūras sarakstā – kuri, cik daudz – ir valsts noslēpums. Tie, kas ir iekļauti, to zina. Bukletā uzsvērts, ka kara gadījumā kritiskās infrastruktūras kopā iekļauto aptieku darbinieki nedrīkst pārtraukt darbu, izņemot, ja tas apdraud dzīvību. Lielāku aktivitāti un skaidrošanu no valsts puses sagaida arī paši farmaceiti.

“Tādas konkrētas sarunas nav tomēr bijušas, farmaceiti gribētu tādas, lai varētu justies drošāk,” norāda Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute.

Visu aptieku darbiniekiem vajadzētu būt konkrētam plānam, kā strādāt krīzes situācijās, saka bukleta veidotājs. Piemēram, ja pazūd elektrība, aptieku saimniekiem pašiem jārūpējas, lai zāļu ledusskapji turpinātu darboties.

“Stāsts ir par atbildību, ka organizācija redz, ka sniedz kritiskos pakalpojumus sabiedrībai. Grāmatai jāseko mācībām, stresa testiem,” norāda drošības un krīzes vadības eksperts, RSU pētnieks Vitālijs Rakstiņš.

Ukrainas pieredze rāda, ka aptiekām, sevišķi laukos, krīzes situācijās ir milzīga nozīme – cilvēki farmaceitiem uzticas, sevišķi briesmu gadījumā. Aptiekās ne tikai izsniedz zāles, bet dažkārt pilda teju vai ārsta vai psihologa funkciju, nomierinot un izskaidrojot vietējiem iedzīvotājiem, kā krīzes gadījumā rīkoties.

“Reģionos varam redzēt, ka sociālo pakalpojumu tīkls izsīkst, bieži aptieka bezmaz ir vienīgā vieta, kur cilvēks var vērsties, lai saņemtu uzticamu informāciju – šāds resurss ir jāizmanto,” uzsver domnīca “Veselības aprūpes sistēmu noturība” vadītāja Sandra Zilberta.

Savukārt Ķiķute piebilst: “Latvija reģionos farmaceitu ir mazāk, viņi tur dzīvo uz vietas. Esam lokālpatrioti, īpaši latvieši, un svarīgi, lai farmaceiti tur paliktu, būtu, paliktu, jo viņi parūpēsies par līdziedzīvotājiem.”

Farmaceiti skaidro, ka jau ir piedzīvojuši krīzes situācijas, piemēram, ir bijis jāreaģē plūdu gadījumos Jēkabpilī, un katra šāda reize kopā ar teorētiskām mācībām palīdz nostiprināt zināšanu bāzi, kuru gan visu laiku nepieciešams papildināt.